Neizpratnes pilnas pārdomas manī ir izraisījušas Lauksaimnieku Organizāciju Sadarbības Padomes izvirzītās prasības valdībai (http://www.losp.lv/home/content/000557).
Paanalizēsim dziļāk – ko no mums visiem, Latvijas nodokļu maksātājiem, mūsu visu cienītie zemes kopēji grib dabūt?
1. Kredītu pamatsummas atlikšana uz gadu, nepasliktinot kredītlīgumu nosacījumus.
Labi jau izklausās, bet vai tas nozīmē, ka ar likumu izsludinām, ka visi kredītu, kas izsniegti uzņēmumiem, kuri kā vienu no darbības veidiem norādījuši lauksaimniecību, maksājumi tiek atlikti uz gadu?
Tas ir – pēkšņi visas bankas maina savus finanšu plānus, pārklasificē savus gaidāmos maksājumus no īstermiņa uz ilgtermiņa, pārrēķina likviditāti, meklē naudu ar ko segt likviditātes iztrūkumu, kreditēšana tiek piegriezta vēl vairāk… Daļa ilgstpējīgo zemnieku iegūst atelpu bez nepieciešamības pierādīt bankai savu maksātspēju; daļa to, kuru attīstībai nav perpektīvu, iegūst gadu vēl palikušo aktīvu nomuhļīšanai, lai banka paliktu pilnīgi tukšā. Bankas zaudē jebkurā gadījumā.
Var jau būt, ka LOSP azotē ir kāds ģeniāls risinājums, bet kādēļ viņi to slēpj aiz tik draudīgiem paziņojumiem?
2. 1. ES tiešo maksājumu izmaksa līdz 31. martam un nacionālo subsīdiju naudas nekavējoša izmaksa divu nedēļu laikā pēc subsīdiju nolikuma apstiprināšanas, [...]
(a) Cik miljonus vajag? Es kā nodokļu maksātājs gribu zināt – cik miljonus no valsts, tostarp – manis, pieprasāt izmaksāt Jums līdz 31.martam?
(b) Vai ES tiešo maksājumu izmaksa 31.martā ir pirms vai pēc valdība saņem šo naudu no ES? Ja pirms, tad cik miljonu un uz cik ilgu laiku?
Nu pasakiet, zemnieki, man – nodokļu maksātājam, ka Jūs no manis un pārējiem nodokļu maksātājiem neprasiet par daudz, un es būšu ar Jums!
2.2. [...] kā arī 2,5% no valsts budžeta nodrošināšana atbalstam lauksaimniecībai;
(a) Nu veči – man ir pie kājas kā dala naudu bagātā Eiropa, BET – saskaņā ar CSP datiem, lauksaimniecība un mežsaimniecība kopā dod tikai 3.2% no kopējās pievienotās vērtības Latvijas ekonomikā. Ir pienācis laiks atzīt, ka mēs – pārējie nodokļu maksātāji – uzturam lauksaimniecību. Nomainiet toni, lūdzu! 
(b) kas ir ar tiem ap 200 lauksaimniecībai apstiprinātajiem miljoniem 2009.gadā – tas taču jau ir vairāk nekā 2.5% no valsts pamatbudžeta?
Viss jau ir kārtībā, varam jau mēs maksāt lauksaimniekiem, tikai – ja Jūs gribat dzīvot uz ražotāju un pakalpojumu sniedzēju rēķina, paskaidrojiet, kāpēc esat labāki par citiem, kāpēc Jums jā, bet knapi dzīvību velkošam autoservisam, puķu bodei vai viesnīcai – nē? Vai tikai tāpēc, ka Jums ir traktori un sūdi? Bet apsardzes darbinieku arodbiedrībai ir šaujamie, ceļu būves uzņēmumi var šoseju ne tikai nobloķēt, bet arī izārdīt, bet ārsti mums visiem var apendicītus atpakaļ piešūt…
3. Atzītām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām un zemniekiem paredzēt valsts garantētu kredītlīniju apgrozāmajiem līdzekļiem, lai kooperatīvi var norēķināties ar produkcijas piegādātājiem un zemnieki sagatavoties pavasara ražošanas sezonai;
Super – tikai vispirms shēmu, kā “atzīt”. Vai ir kaut kur tas piedāvājums, kurā es redzu, ka mana nodokļos samaksātā nauda nepazudīs kā G-24 kredītā bankrotējušam zemniekam vai kooperatīvam (kas, saskaņā ar Komerclikumu, turklāt ir organizācija ar ļoti ierobežotu atbildības līmeni)? Un – galu galā – cik tad tās naudas vajag? Un uz cik ilgu laiku? Tukšu runājam, zemnieku kungi.
4. vertikāli integrētās ražošanas ķēdes izveides veicināšanai piešķirt kredīta garantijas, valsts galvojuma veidā, piena pārstrādes uzņēmuma izveidei, kurš piederētu tikai piena ražotājiem, tā nodrošinot produktu ražošanas un realizācija vertikālās ķēdes izveidi, kas ir vitāli nepieciešams nozares tālākai veiksmīgai attīstībai un piena produktu pievienotās vērtības palielināšanai.
WTF ??? Es nerunāju par to, ka atkal nav pateikts viens no galvenajiem aspektiem – cik un uz cik ilgu laiku?
Izveidei (nevis iegādei)? Vai tas ir saprātīgs biznesa projekts piena produktu pārprodukcijas laikā?
Tikai piena ražotājiem? Bet kāpēc ne kopā ar tirgotājiem – tā, lai realizācija raitāk veiktos? Bet kāpēc ne kopā ar uzņēmumiem, kuriem ir pieredze piena pārstrādē, piena produktu mārketingā un realizācijā, ne tikai piena ražošanā? Kāpēc tādi ierobežojumi?
Nerunāsim nemaz par to, ka prasīt garantijas neesošam nezināma apjoma un neskaidra ekonomiska pamatojuma projektam ir lieta, ko var iedomāties… Laikam vienīgi LOSP. Bet tie ir tikai ziediņi – te ir turpmākās prasības, kuras visu izskaidro:
1. skaidra, stabila lauksaimniecības stratēģija (Bet kāpēc paši lauksaimnieki to nevarētu piedāvāt, ja valdības taisītā neapmierina?)
2. tiešo maksājumu izlīdzināšana Eiropas Savienības valstu starpā …un lai vienmēr spīd saule, bet tupeņiem lietus nepietrūkst, lai plūst piena upes ķīseļa krastos, traktorā nekad nebeidzas dīzelis un tas viss sākas rīt ap launaglaiku…
3. piena cenas regulācija – noteikt, ka piena cena veikalu plauktos nedrīkst būt vairāk kā divas reizes lielāka kā piena iepirkuma cena govju īpašniekiem. …un tā savukārt – ne vairāk kā divas reizes lielāka par govs apēstās zāles cenu…
Kāda ir šī garā teksta morāle:
Es (1) personīgi un subjektīvi ļoti atbalstu Latvijas lauksaimniecību, (2) uzskatu, ka globālās tendences runā par labu lauksaimniecības – it īpaši – piensaimniecības attīstīšanai Latvijā, (3) ļoti labi zinu, ka Latvijas piena ražotāji ir neapstrīdami diskriminēti Eiropas tirgū, (4) uzskatu, ka Mārtiņš Roze ir vājš ministrs, (5) uzskatu, ka lauksaimnieki ir jāatbalsta no valdības puses, un cik ātri iespējams,
BET
pēc prasību nejēdzīguma ir skaidrs, ka zemnieki ar saviem traktoriem ir kļuvuši par marioneti stulbo vai(un?) zemniekiem nelabvēlīgi politiski angažēto LOSP un tās vēl aprobežotākās mazākās māsas Latvijas Zemnieku Saeimas rokās. Protams ir muļķīgi arī, ka Roze un Godmanis nav devuši argumentētāku preses relīzi par vakardienas sarunas rezultātiem, un palikuši tajā pašā līmenī, kur LOSP un LZS – vieni saka “gribu”, otri saka “nevaru” un nekur tas vezums nekustās.
Šis krīzes laiks ir īstais, kad tiem, kas zina to drēbi, vajadzētu mesties kopā un domāt un iet pie valdības ar gataviem risinājumiem un realizēšanai gataviem piedāvajumiem, kas parādītu ne tikai zemnieka sāpi, bet arī labumu visai valstij, ko dotu tūlītēja palīdzība lauksaimniekiem. Pasākumā iztērētās degvielas izmaksu vien būtu pieticis, lai LOSP noalgotu normālus spečukus, kas uztaisītu reālu priekšlikumu, kur valdībai atliktu tikai pateikt “jā”. Un man nenāktos šausmināties par to, kā zemnieku stāvokli vēl muļķīgāku padara viņu pašu it kā aizstāvji.
Sazvērestība pret zemniekiem vai pašu stulbums? Priecāšos par viedokļiem komentāros.
